Pieminekļi revolucionāriem, 2. daļa

Piemineklis Augustam Arājam-Bērcem un Jānim Šilfam-Jaunzemam

Tēln. V. Albergs, 1965

Augusts Bērce (literārais pseidonīms Arājs; 1890–1921) – revolucionārs, rakstnieks un dzejnieks. Dzimis Bramberģes pagastā, strādāja Jelgavā Krāmera atslēgu rūpnīcā. 1905. g. iestājās LSDSP, piedalījās revolūcijā, darbojās partijas Jelgavas organizācijas propagandistu kolēģijā (1905–1907). Par revolucionāro darbību vairākkārt apcietināts. 1919. gadā – LSPR valdības sociālās apgādes komisārs, laikraksta “Sarkanais Karogs” redaktors. Pēc P. Stučkas valdības padzīšanas aizbrauca uz Krieviju, bet 1920. g. atgriezās Latvijā, kur atsāka pagrīdes darbu. 

Jānis Šilfs (segvārds Jaunzems; 1891–1921) – profesionāls revolucionārs, LSDSP biedrs (1908), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR valdības sekretārs (1919). Pēc Rīgas krišanas 1919. gadā turpināja vadīt Latvijas Komunistisko partiju Rīgā, bija tās Centrālkomitejas sekretārs un laikraksta “Cīņa” redaktors.

1921.g. 13. maijā abi revolucionāri tika apcietināti par kaujas organizācijas veidošanu cīņai pret Latvijas Republiku un ar lauka karatiesas lēmumu nošauti 1921. gada 11. jūnijā Rīgas Centrālcietumā kopā ar vēl 7 Komunistiskās partijas biedriem. Cietumā Arājs-Bērce uzrakstīja savu pēdējo stāstu “Menusa nāve”.

Revolucionāru dubultportretu tēlnieks Valdis Albergs (1922–1984) izpildīja 1957. gadā rozā granītā kā stājtēlniecības darbu (1958. g. saņēma par to Mākslinieku savienības prēmiju). Portrets bija viens no pirmajiem tēlnieka mēģinājumiem pievērsties monumentālajai skulptūrai. Kritiķi novērtēja tēlu plastisku vispārinājumu un raksturu psiholoģisku izteiksmīgumu īpatnējā kompozīcijā, tomēr formu apdarē autors bijis nevērīgs.

Piemineklis tika atklāts 1965. g. 6. novembrī, kārtējās Oktobra revolūcijas gadadienas priekšvakarā, pie Jelgavas pilsētas partijas komitejas ēkas A. Upīša (mūsd. Mātera) ielā 30. Sākotnēji postaments bijis vienkārši salikts no ķieģeļiem, bet 80. gados pārklāts ar apmetumu un papildināts ar granīta plāksni.

1922. g. janvārī piemineklis izslēgts no republikas nozīmes vēstures pieminekļu saraksta un drīz pēc tam demontēts.

Foto no grāmatas: Latviešu padomju tēlniecība. – Rīga, 1960. g.

Vecie revolucionāri Roberts Autrups (1886 – 1969) un Voldemārs Būmanis (1895 – 1980) atklāj pieminekli 1965. g. 6. novembrī. R. Saulāja foto. JVMM Plgk 2997/1-3

Piemineklis 1971. gadā un 20. gs. 80. gados. R. Saulāja foto. JVMM arhīvs

Piemiņas plāksnes revolucionārās kustības dalībniekiem

1961. g. februārī pie nama Ganību ielā 4 tika atklāta melnā granīta piemiņas plāksne ar tekstu:
1922. GADĀ ŠEIT NOTIKA ZEMGALES KOMJAUNATNES PAGRĪDES KONFERENCE

R. Saulāja foto. 20. gs. 70. gadu sākums. JVMM arhīvs

Atklāšanas mītiņā uzstājās bijušais pagrīdnieks Pāvels Šļaktins (1903–1981), kurš tajā konferencē pārstāvēja Jelgavas linu vērptuves komjaunatnes organizāciju.
1992. g. 3. janvārī māja tika izslēgta no vietējās nozīmes vēstures pieminekļu saraksta ar pamatojumu: “nav dokumentālu pierādījumu” un plāksne noņemta.

1967. g. 26. oktobrī pie ražošanas uzņēmuma “Latvijas lini” Jelgavas linu kombināta ēkas Lapskalna ielā 18 tika atklāta piemiņas plāksne strādniekiem, pagrīdes kustības dalībniekiem starpkaru Latvijā. Marmora plāksnē tika iekalts teksts latviešu un krievu valodā:
Šeit strādāja un aktīvi cīnījās revolucionārā pagrīdē bijušās linu vērptuves strādnieki F. Abramaitis, T. Birgere, J. Lībarts, E. Ozoliņa, M. Spure, E. Šnore un c. 1919 – 1940

R. Saulāja foto. 1973. g. JVMM arhīvs

Plāksnē pieminētais Edmunds Šnore (1904–1942), plašās revolucionārās jelgavnieku Šnoru dzimtas pārstāvis, 1940. gadā tika iecelts par linu fabrikas direktoru, darbojās arī kā Tautas Saeimas deputāts. Otrajā Pasaules karā Šnore karoja 201. latviešu strēlnieku divīzijā un krita kaujā pie Starajas Rusas. Pēc kara viņa pīšļi pārapbedīti Jelgavas Romas kapos.

Jelgavas Sarkanās palīdzības vadītājas un Tautas Saeimas deputātes Trīnes Birģeles (1888–1942?) vārds plāksnē bija norādīts ar kļūdu.

Vēlāk šai plāksnei “piebiedrojās” vēl divas, veltītas kombināta kolektīva darba panākumiem:

Jelgavas linu kombināta kolektīvs par panākumiem sociālistiskajā sacensībā par godu Lielās Oktobra revolūcijas 50. gadadienai 1967. g. 24.X apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija, Latvijas PSR Ministru Padomes un Republikāniskās arodbiedrību padomes Piemiņas karogu. Piemiņas karogs kā darba varonības simbols atstāts kolektīva mūžīgā glabāšanā.

Jelgavas linu kombināta kolektīvs par panākumiem sociālistiskajā sacensībā par godu Lielās Oktobra revolūcijas 50. gadadienai 1967. g. 26.X apbalvots ar Latvijas KP Jelgavas pilsētas komitejas un Jelgavas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Piemiņas karogu. Piemiņas karogs kā darba varonības simbols atstāts kolektīva mūžīgā glabāšanā.

1980. gadu foto. JVMM arhīvs

1992. g. janvārī revolucionāru plāksne tika izslēgta no vietējas nozīmes vēstures pieminekļu saraksta un kopā ar pārējām noņemta.

VĀRDNĪCU TERMINI

Turpinājumi sekos lasītavas sadaļā un zemāk:

Jelgavas pieminekļi laikmetu griežos

Pirmās piemiņas zīmes. Pieminekļi baznīcās

Pirmie Jelgavas pieminekļi

Pieminekļi Latvijas Valsts prezidentam

Kapu pieminekļi

Piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam

Pieminekļi revolucionāriem

Autors Edgars Umbraško vēsturnieks, pētnieks