Pirmās piemiņas zīmes. Pieminekļi baznīcās

Par Mītavas (Jelgavas) viduslaiku pieminekļiem mums nav gandrīz nekādu ziņu, izņemot elites (Kurzemes un Zemgales hercogu) apbedījumus, kuru sarkofāgi ar uzrakstiem paši par sevi ir pieminekļi, bet nekādā gadījumā nebija radīti publiskai apskatei.

Pagāja vairāki gadsimti kopš Jelgavas dibināšanas, kopš pilsētā uzstādīja pirmās publiskās piemiņas zīmes konkrētiem cilvēkiem. Tās atradās baznīcās. Svētnīca – dievnams, templis, lūgšanu nams, baznīca – ir senākā vieta, kur koncentrējās publiski pieejami pieminekļi cilvēkiem: baznīcas velvēs apbedītiem turīgākiem iedzīvotājiem un kapsētās ap tām – parastiem ļaudīm. Krusti, kapakmeņi, kapličas, plāksnes, epitāfijas, zārku un sarkofāgu plāksnes – formas ziņā visdažādākās zīmes ietvēra informāciju par mirušo un viņa nopelniem.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā savulaik bijušas vairākas kapa plāksnes un epitāfijas par godu baznīcas velvē apglabātajiem turīgākajiem jelgavniekiem. 1688. g. baznīcas plānā iezīmētas ap 180 kapavietu, savukārt 1884. g. Jūliuss Dērings saskaitīja 34 kapavietas altārdaļā un 178 draudzes daļā. Tostarp bija arī hercoga galma mācītāja, valodnieka un teologa Georga Manceļa (1593–1654) kaps. Vairāku remontu laikā plāksnes vairākkārt mainījušas atrašanās vietu. Iemūrētas grīdā, tās pamazām dila zem ļaužu papēžiem, zaudējot uzrakstus un attēlus. Līdzīgs liktenis piemeklēja kapa plāksnes apkārt baznīcai: 19. gs. sākumā kapsēta tika nolīdzināta, dažas plāksnes iemūrētas torņa grīdā, bet viena novietota baznīcas dienvidu ārsienā – veltīta Jelgavas ragu tirgotājam Karlam Ernstam Blokam (1709–1773) un viņa sievai Marijai Elizabetei, dz. Štameierei (1726–1777).

1843. g. remonta laikā pie baznīcas tika nojauktas septiņas senās kapličas, tostarp hercoga Pētera Bīrona skolotāja Heinriha Šildersa (1708–1762). Palika tikai senākā, Melleru dzimtas kapliča. To 1693. g. sev un sievai uzcēla Jelgavas tiesas fogts Josts Vilhelms Mellers. 1695. gadā viņš ziedoja Sv. Trīsvienības draudzei 1000 dālderu, lai tā saglabātu dzimtas piemiņu, saudzētu kapliču un aizlūgtu par dzimtas pārstāvjiem. Mūsdienu Pasta ielu 19. gs. kādu laiku sauca par Josta Mellera ielu. Kapličas durvju ailā iemūrētajā akmens plāksnē iekaltais uzraksts vācu valodā visticamāk bija paša Mellera rīmēts:

Mindene bij mana tēvzeme,

Mītava – mājas un klēts,

Te radu es prieku un godu

Un arī daudz bēdu un raižu.

Atnācu es šeit tikai ar spieķi,

Bet neņemšu ir to kapā līdz.

Melleru kapliča. 20. gs. 30. g. beigu foto. JVMM digitālais krājums

Baznīcā līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākas epitāfijas – gan kokā grieztās, gan gleznotas. Pazīstamākā no tām ir 17. gs. vidū gleznota epitāfija pirmajam Kurzemes hercogam Gothardam Ketleram (1517–1587) un viņa sievai Mēklenburgas princesei Annai (1533–1602). Tai izgatavotas vairākas kopijas, 1762. g. Ferdinanda Vilhelma Zīdava darinātā kopija mūsdienās apskatāma JVMM ekspozīcijā.

Diemžēl nekas no Sv. Trīsvienības baznīcas memoriālās tēlniecības nav saglabājies.

Sv. Jāņa baznīcā līdz mūsdienām ir saglabājušās dažas vēsturiskās plāksnes.

Pie kanceles atrodama plāksne Sv. Jāņa draudzes mācītājam un Jelgavas diakoniju misijas vadītājam Ludvigam Katerfeldam (1843–1910), kura vadībā 1882. g. baznīcai tika piebūvēts zvanu tornis. 1887. g. Katerfelds dibināja “Tabora iestādi” – Kurzemē pirmo dziedinātavu garīgi slimajiem pacientiem, bet 1901. g. – slimnīcu akūtiem slimniekiem Ģintera muižā. 1921. g. abas iestādes apvienojās slimnīcā “Ģintermuiža”. Mācītājs apbedīts Jelgavas Tabora kapos.

Ludvigs Katerfelds. 19. gs. 80. gadu foto. JVMM digitālais krājums

Bronzas plāksnē atveidots L. Katerfelda bareljefs ar tekstu vācu valodā:

Diakonija. Sv. Jāņa draudze. Tabors.

Baltijas Iekšējās misijas celmlauzim, Mītavas Sv. Jāņa draudzes mācītājam Ludvigam Katerfeldam pateicīgā piemiņā Kurzemes un Vidzemes vācu draudzes.

Jo Kristus mīlestība mūs dzen! 2. Kor. 5. nod., 14. p.

Autora foto. 2022. g.

Laika gaitā plāksnei bija zuduši vairāki burti. 2021. gadā tā tika restaurēta.

Altāra daļā saglabājusies plāksne Jelgavas tirgotājam un birģermeistaram (1757–1763) Heinriham Klokam (1711–1791), par kura novēlētajiem līdzekļiem 1845. gadā tika uzcelta baznīca.

Autora foto. 2022. g.

Uzraksts zeltītiem burtiem vācu valodā:

Heinrihs Kloks, Mītavas birģermeistars, miris 1791. g. 11. aprīlī, apbedīts šeit 1845. gadā no viņa mantojuma pārbūvētās baznīcas celtniecības laikā. Stādīti Tā Kunga namā, tie zaļo mūsu Dieva pagalmos. Psalmi 92, 14. p.

Baznīcas dienvidu sienas ārpusē iemūrēta kapa plāksne no bijušajiem Jāņa kapiem ap baznīcu. Tā veltīta Jelgavas rātskungam Ulriham Danielam Štrausam (1755–1833), viņa sievai Juliānai Sofijai, dz. Borkevicai (1757–1813) un brālim, rātskungam Johanam Dītriham Štrausam (1757–1818).

Autora foto. 2022. g.

VĀRDNĪCU TERMINI

Turpinājumi sekos lasītavas sadaļā un zemāk:

Jelgavas pieminekļi laikmetu griežos

Pirmie Jelgavas pieminekļi

Autors Edgars Umbraško vēsturnieks, pētnieks