Pieminekļi revolucionāriem

Padomju gados īpaša uzmanība tika veltīta bagātai Jelgavas revolucionārās kustības vēsturei. 19. gs. beigās pilsētā jau darbojās vairāki rūpniecības uzņēmumi, kuru strādnieki smago darba apstākļu un zemas samaksas iespaidā arvien vairāk pievērsās sociāldemokrātu idejām un iesaistījās pagrīdes darbā. Daudzi no viņiem piedalījās 1905. un 1917. g. revolūciju notikumos, 1919. g. Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas darbībā un vēlāk arī Padomju Savienībā, savukārt citi turpināja pagrīdes darbību jau neatkarīgajā Latvijas Republikā.

Raksta pirmā daļa veltīta 1905. gada revolūcijas cīnītāju piemiņas objektiem Jelgavā.

Piemineklis 1905. g. revolūcijas cīnītājiem

Tēln. E. Leimane, 1955

1905. g. revolūcijas notikumi plaši skāra Jelgavu – Kurzemes guberņas administratīvo, ekonomisko un kultūras centru. Jelgavas LSD ap to laiku darbojās 25 pulciņi ar vairāk kā 200 biedriem. 1905. g. 27. janvārī pilsētā sākās vispārējais streiks, bet vasarā streikoja Jelgavas pagasta laukstrādnieki – ap 30 tūkst. cilvēku. Notika arī bruņotas sadursmes. 28. novembrī (11. decembrī) Baltijā tika pasludināts karastāvoklis; guberņā ieradās armijas soda ekspedīcijas; vienību komandieri veidoja pagaidu kara tiesas un bargi izrēķinājās ar revolucionāriem. Rīgā un Jelgavā tika izveidotas pastāvīgās kara tiesas.

Jelgavas kara tiesa vien laikā no 1906. g. septembra līdz novembrim izskatīja 157 lietas: 44 cilvēkiem piesprieda nāves sodu, 54 katorgu, pārējiem ieslodzījumu. Jelgavā nāves sodu izpildīja pilsētas cietumā. Zālītes ielā pie meža starp Staļplača un ebreju kapiem atrodas masu kaps, kur aprakti nošautie revolucionāri.

1955. g. 25. decembrī kapos tika uzstādīts Ellas Leimanes (1910–2004) veidotais un Mārtiņa Šmalca (1904–1984) izkaltais 2,75 m augsts sarkanā granīta monuments – sasietā, bet nesalauztā revolucionāra tēls liesmās ar gadskaitli: 1905.

Autora foto. 2021. g.

1964. g. 6. novembrī pieminekļa pakājē tika novietota melnā granīta plāksne ar Jelgavā kritušo 73 revolucionāru uzvārdiem – jelgavniekiem, tukumniekiem, baušķeniekiem, liepājniekiem un kuldīdzniekiem. Plāksnē iekaltas arī revolucionāru dziesmas “Varšavjanka” rindas (dzejnieka Jāņa Akuratera tulkojumā):

Nezudīs kritušie brīvības kaujā,

Mūžam tie dzīvos, kaut smiltis tos klāj.

Piemiņas plāksnes 1905. g. revolūcijas notikumiem un dalībniekiem

1969. g. 22. aprīlī pie Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas vēsturiskā korpusa Revolūcijas (mūsd. Dobeles) ielā 45 tika atklāta piemiņas plāksne bij. Krāmera atslēgu rūpnīcas nelegālajam strādnieku pulciņam. Granīta plāksnē bija uzraksts latviešu un krievu valodā:

Šeit XIX gs. 90. gados atradās Krāmera atslēgu fabrika, kuras strādnieki nodibināja vienu no pirmajiem sociāldemokrātiskajiem pulciņiem Jelgavā un aktīvi piedalījās 1905.–1907. g. revolūcijā.

R. Saulāja foto. 1973. g. JVMM arhīvs

Krāmera rūpnīcas pulciņš 1903. gadā kļuva par ietekmīgāko Latviešu Sociāldemokrātijas (LSD) organizāciju Jelgavā. Tajā darbojās ievērojamie revolucionāri Jānis Lencmanis, Ģederts Švītiņš, Vilis Lapiņš, Rūdolfs Lemkins, Rūdolfs Dzilna, Augusts Bērce un citi. Rūpnīcā strādāja arī revolucionārs Roberts Eihe (1890–1940), vēlāk LSPR pārtikas tautas komisārs (1919) un viens no Lielā terora organizētājiem Padomju Savienībā 1937.–1938. gadā (bija bēdīgi slavenās “Īpašās troikas” – represiju orgāna – loceklis Sibīrijā), par kura upuri kļuva arī pats.

1965. g. 7. novembrī Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas jaunajā korpusā Kr. Barona ielā 40 tika atklāta piemiņas plāksne ar tekstu latviešu un krievu valodā:

Šeit strādājis ievērojamais partijas un valsts darbinieks ROBERTS EIHE 1905 – 1907

R. Eihe 1930. gados. JVMM Plgk. 6122

R. Saulāja foto. 1974. g. JVMM arhīvs

Abas plāksnes noņemtas pēc 1991. gada.

1967. g. 26. aprīlī, sagaidot Oktobra revolūcijas 50. gadadienu, Meiju ceļš tika pārdēvēts par revolucionāra Rūdolfa Dzilnas (1881–1905) ielu. Kopš 1903. gada Dzilna, Krāmera atslēgu rūpnīcas strādnieks un Jelgavas LSD organizācijas biedrs, darbojās kā propagandists un nelegālās literatūras izplatītājs, organizēja Jelgavas strādnieku streiku. 1905. g. 5. jūnija vakarā viņu nošāva policijas pristavs Konstantīna (mūsd. Pulkveža Brieža) ielā pie Annas baznīcas. Dzilnas izvadīšanā uz Baložu kapiem piedalījās ap 6 tūkst. jelgavnieku. Pristavu Hugo Detlovski, kurš nošāva Dzilnu, vēlāk Revolucionārā komiteja apcietināja Kuldīgā un notiesāja uz nāvi; viņu nošāva Liepājā.

1967. g. 19. maijā pie mājas R. Dzilnas ielā 71, kur revolucionārs dzīvoja pēdējos gados un kur izveidoja nelegālo tipogrāfiju, tika atklāta marmora piemiņas plāksne ar tekstu latviešu un krievu valodās:

Šeit dzīvojis no 1901–1905 gadam RŪDOLFS DZILNA 1905 gada revolucionārās kustības dalībnieks

R. Saulāja foto, 1973. g. JVMM arhīvs

1980. gadu foto. JVMM arhīvs

1990. gadā ielai atgriezts vēsturiskais Meiju ceļa nosaukums, plāksne noņemta.

1982. g. 7. novembrī pie Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas Rūpniecības ielā 39 atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu latviešu un krievu valodās:

Šajā vietā /bij. Grēbnera vaskadrānu fabrikā/ 1905.–1912. g. PĒTERA MILLERA /1889.–1912. g./ vadībā darbojās LSD Jelgavas organizācijas nelegālie strādnieku pulciņi.

Pēteris Millers (segvārds Sējējs; 1889–1912) bija Grēbnera vaskadrānu fabrikas strādnieku pulciņa vadītāja dēls un arī pats tur strādāja pēc izslēgšanas no Jelgavas pilsētas ģimnāzijas par revolucionāro darbību. 1905. g. viņš iestājās LSD, bet 1907. g. tika izvirzīts par pilsētas organizācijas II rajona vadītāju (skaitliski vislielākais – 120 biedru). Vairākkārt arestēts, 1911. gadā Millers atgriezās Jelgavā un kļuva par pilsētas sociāldemokrātiskās organizācijas vadītāju.

P. Millers ap 1910. g. JVMM Plgk. 4580

Autora foto. 2019. g.

Piemiņas akmens ir saglabājies, lai gan uzraksts laika gaitā ir kļuvis grūti salasāms.

VĀRDNĪCU TERMINI

Turpinājumi sekos lasītavas sadaļā un zemāk:

Jelgavas pieminekļi laikmetu griežos

Pirmās piemiņas zīmes. Pieminekļi baznīcās

Pirmie Jelgavas pieminekļi

Pieminekļi Latvijas Valsts prezidentam

Kapu pieminekļi

Piemiņas plāksne Oskaram Kalpakam

Autors Edgars Umbraško vēsturnieks, pētnieks