Juris Bārs – pirmais latviešu valodnieks!

Ārsts un valodnieks Juris Bārs (1808–1879) dzimis 1808. gada 23. februārī Dobeles apriņķa Līvbērzes «Lāčos» kalēja ģimenē. Agri zaudējis vecākus, viņš tomēr ar radinieku atbalstu 23 gadu vecumā iestājas Jelgavas ģimnāzijā. Tā kā līdzekļu izglītībai bija ļoti maz, jauneklis piepelnījās, sniedzot stundas matemātikā, pārrakstot notis un veicot citus darbus. Ģimnāziju J. Bārs pabeidza 1833. gadā un tad devās uz Tērbatas universitāti, lai studētu medicīnu. 1842. gadā, ieguvis pirmās klases ārsta diplomu, dažus gadus viņš nostrādāja Lietuvas pierobežā Žagarē, tur arī apprecējās. 1844. gadā, uzvarējis 26 pretendentu konkurencē, ieguva ārsta vietu Dundagā.

Līdzās ārsta darbam J. Bārs aizrāvās ar latviešu valodas pētniecību. Viņš pirmais ieteica patskaņa garumu apzīmēt nevis ar ,,h,, bet ar gulošu svītriņu. Viņš pirmais arī noteica latviešu valodas skaņu sistēmu, raksturoja lauzto un stiepto intonāciju, galvenās skaņu pārmaiņas runas plūsmā, tāpat izvirzīja šaurā un platā ,,e” lietošanas nosacījumus. Juris Bārs pirmais mūsu literatūras vēsturē atdzejoja vairākas krievu fabulista Ivana Krilova fabulas, ko publicēja ,,Latviešu Avīzes,,. Vairāku darbu autors ir pats Juris Bārs: Pasaka, Suņu draudzība, Vilks un lācēns. Tātad Juris Bārs ir arī pirmais latviešu fabulu autors. Mūsdienās droši varam sacīt, ka J. Bārs ir pirmais latviešu valodnieks.

Autors
Marija Kaupere
Direktores vietniece darbā ar sabiedrību