Jelgavas muzejs

Iestatījumi
Fonta izmērs
Kontrasts
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
LV
RU EN
Sākums Lasītava23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena

23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena

1989.gada 23.augustā, atzīmējot noziedzīgā Ribentropa – Molotova pakta parakstīšanas piecdesmito gadadienu, pēc Baltijas tautas kustību Padomes ierosinājuma tika realizēta Baltijas ceļa ideja, nevardarbīgās atbrīvošanas manifestācija. Uz desmit minūtēm gandrīz 2 miljoni vīriešu, sieviešu, bērnu, sirmgalvju visā šosejas Tallina – Rīga – Viļņa garumā sadevās rokās, veidojot dzīvo ķēdi, kas radīja miera un draudzības paraugu. Baltijas ceļš, kam nav analoga pasaulē, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturē paliks kā neatkarības atgūšanas procesa skaists simbols, kurš atgādinās par Baltijas valstu un tautu vienotību un kopīgo demokrātisko vērtību sistēmu.

Šodien 34 gadus pēc Baltijas ceļa arī vēlamies nedaudz padalīties ar pašu muzejnieku iespaidiem un fotogrāfijām.

Ģ.Eliasa Jelgavas un vēstures muzejā aktīvi darbojās LTF (Latvijas Tautas Frontes) nodaļa, kuras biedri bija vairums muzejā strādājošo. Saskaņā ar akcijas koordinatoru aprēķiniem lielai daļai jelgavnieku bija plānots doties uz Iecavas pusi uz Rīgas-Bauskas šosejas, lai ieņemtu savas vietas cilvēku ķēdē. Arī daļa Jelgavas muzeja speciālistu devās ceļā ar mūsu veco RAF autobusiņu (tautā sauktu par “kocenieku”). Ceļš uz Iecavas apkaimi bija ilgs, karsts un putekļains. Tuvāk lielajai šosejai jau mūsu busiņa radiators bija pārkarsis un nācās vairākkārt apstāties, un dzesēt motoru. Beidzot, kādas 20 minūtes pirms rokās sadošanās, nonācām Bauskas šosejas tuvumā un tālāk gājām kājām, jo visi piebraucamie ceļi bija autotransporta pārpildīti. Visapkārt cilvēku jūra, pacilāts noskaņojums, smaidošas sejas un kādas īpašas gaidas un sajūtas. Tas viss arī pārņēma mūs. Likās pietrūks laika kaut ko fotografēt un, galvenais, nenokavēt cilvēku dzīvās ķēdes sastāšanos. Plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi. Daudziem līdzi bija tranzistoru mazie radioaparāti, lai nenokavētu signālu. Man izdevās tomēr nofotografēt kādus 10 kadrus no šiem vēsturiskajiem mirkļiem. Daļa no filmiņas, diemžēl, bija pārgaismojusies. Tagad šis fotogrāfijas glabājas mūsu muzejā līdzās citām nedaudzajām Baltijas ceļa un Atmodas kustības liecībām. Sadevāmies rokās un likās ,ka dzīvs silts vilnis tās caurstrāvoja. Domās bijām ar mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā.  Vietu precīzi neatceros, bet tas bija apmēram 2 km uz šosejas no Iecavas tilta. Cilvēki negribēja vēl ilgi izklīst. Sarunājās, fotografējās, smaidīja…… Vēlāk sākās ilgais un lēnais ceļš mājup. Knapi sameklējām savu autobusu un lēni braucām uz Jelgavu. Bauskas šoseja bija pārpildīta visās 4 braucamajās joslās.

Tā sajūta nekad nebūs aizmirstama un ir lieliski ,ka mums bija laime to visu klātienē piedzīvot un saglabāt vēsturei!

Direktores vietnieks – galvenais krājuma glabātājs A.Barševskis