Jelgavas muzejs
Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem
1930. gadu foto. JVMM 30955/258
Tēln. K. Jansons, 1932
A. Jansons, 1992
Jelgavniekiem sākumā nebija vienotas domas, kā iemūžināt pilsētas atbrīvošanu no bermontiešiem 1919. g. novembrī: piedāvāja uzbūvēt Tautas namu, atjaunot Jelgavas pili vai pat ierīkot zīdaiņu patversmi. 1925. gadā 27. martā Jelgavas palīdzības biedrība tomēr nolēma celt pieminekli par tautas ziedojumiem. 1930. gadā tika noslēgts līgums ar Kārli Jansonu par viņa projekta “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” īstenošanu.
Neatkarības karš tika iemūžināts folkloras tēlos un nepārprotamā alegorijā: latviešu varonis uzvarētājs, noliecis galvu un atbalstījies uz zobena, uzkāp uz uzveiktā svešzemju bruņinieka, viņam uz ceļa lāča āda. Zem Lāčplēša muguras atradās vairogs ar lecošu sauli un trim zvaigznēm – līdzīgi Latvijas Republikas ģerbonim un armijas emblēmai. 3,5 m augsta zilganpelēka granīta figūra tika novietota uz 3 m augsta postamenta, apšūta ar tādām pašām granīta plāksnēm; pamatnē uzraksts bronzas burtiem: JELGAVAS ATBRĪVOTĀJIEM.
Sākumā autors plānoja atveidot arī kritušo divgalvaino ērgli (par ko jau paspēja paziņot prese), taču vēlāk no šīs idejas atteicās. Tāpat nav pamata mītam, ka piemineklī tika izkalts arī Sarkanais pūķis.
1930. gadu foto. JVMM 30955/242
Monuments izmaksāja ap 16 tūkst. latu, no kuriem 1930. g. pavasarī jau tika savākti 6,5 tūkst. 1931. gada rudenī piemineklis jau tika izkalts un gatavs uzstādīšanai, bet dažādu apsvērumu dēļ (izmaksas izaugušas līdz 22 tūkst. latu, bet banka aizkavēja komitejas noguldījumu izmaksu) togad to atklāt neizdevās. Piemineklis atklāts 1932. g. 22. jūnijā, Varoņu piemiņas dienā. Ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Alberts Kviesis, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, Ministru prezidents Marģers Skujenieks un armijas virspavēlnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis.
Laikraksts “Latvijas Kareivis” rakstīja: “Tēlnieka K. Jansona celtais piemineklis uzskatāms par labi izdevušos. Tuvumā skatoties tas dveš spēku un varenību, bet no attāluma asās līnijas kļūst mazāk jaušamas un pats piemineklis gūst maigāku izteiksmi, nezaudējot arī savu spēka izpausmi. Ar mākslinieciski vērtīgiem Jelgavas atbrīvotāju un J. Čakstes pieminekļiem Zemgales metropole tagad nostājusies visu Latvijas pilsētu priekšgalā”.
1942. g. oktobrī mums jau zināmais bēdīgi slavenais Zemgales apgabala komisārs barons Valters Eberhards fon Mēdems pavēlēja nokalt bruņinieka tēlu, jo pieminekļa simbolika nepatikusi nacistu administrācijai. Darbus veica pats Jansons ar studentu grupu, un vēlāk atcerējās: “Man saka, ja Jūs pavēli izpildīsiet, aiziesiet pa šīm durvīm. Neizpildīsiet – aiziesiet pa šīm, un neviens nekad jūs vairs neredzēs. Ko man bija darīt? Tik un tā to būtu izdarījis cits. Tad jau labāk pašam…”
Piemineklis pēc pārtaisīšanas 1940. gadu beigās. Foto no N. Reča privātkolekcijas
Pārtaisīts piemineklis pārdzīvoja karu, tikai Lāčplēša figūru padomju aviācijas uzlidojumu rezultātā nedaudz sabojāja bumbu šķembas. Kādu laiku piemineklis nostāvēja neskarts, bija tikai zuduši bronzas burti. 1949. g. 17. maijā Jelgavas pilsētas izpildkomiteja nolēma “Atļaut likvidēt kapsētu starp Zemgales prospektu un Lietuvas ielu, kā arī Jāņa kapsētu un novākt kapsētās baltgvardiem uzstādītos pieminekļus”, ar “baltgvardu pieminekļiem” pirmkārt domājot Lāčplēša pieminekli. Nākamajā gadā to novāca, bet 1951. g. janvārī šai vieta uzcēla pilsētā pirmo Ļeņina pieminekli.
1988. g. maijā pēc Pētera Korsaka aicinājuma atsaukties visus, kam kaut kas zināms par novāktā pieminekļa likteni, jelgavnieki bērnudārza pagalmā Stacijas ielā atrada pieminekļa fragmentu – Lāčplēša torsu. Pēc šī fragmenta izdevās noskaidrot figūras izmērus un proporcijas un uzsākt tās atjaunošanu. Tika dibināts “Lācplēša pieminekļa atjaunošanas fonds”, kuram līdzekļus ziedoja vairāki jelgavnieki – gluži kā pirms pusgadsimta.
Jauno monumentu uzņēmās izgatavot K. Jansona dēls Andrejs Jansons (1937–2006). Viņš sagatavoja māla modeli, bet Karēlijas granītā (no tām pašām akmeņlauztuvēm ņemtā) to izkala Tallinas mākslas kombināta meistars Vello Alurands (1952). Jaunais piemineklis detaļās un mākslinieciskajā risinājumā nedaudz atšķiras no oriģināla, bet kompozīcijas ziņā ir tāds pats: Lāčplēsis ar zobenu, vairogu un lāča ādu, galvu nolicis skatās uz kritušo Melno bruņinieku. A. Jansons kategoriski noraidīja baumas, ka tēva piemineklī tika izkalts arī Sarkanais pūķis.
Pieminekļa māla modelis A. Jansona darbnīcā Cēsu “Siļķēs”. J. Zēberga foto no laikraksta: Jelgavas Ziņotājs, Nr. 81/82. 1989. g. 26. maijs.
Uzsākot darbus 1989. gadā, tika plānots, ka tie tikšot pabeigti divu gadu laikā. Taču Atmodas pārkārtojumu un sekojušās ekonomiskās krīzes dēļ izmaksu tāme strauji pieauga līdz 300 tūkst. rubļu. Latvijas Kultūras fondam nācās vēlreiz griezties pie privātpersonu, uzņēmumu un iestāžu ziedojumu vākšanas.
Tika diskutēts par jaunā pieminekļa atrašanās vietu. Vēsturiskā atrašanās vieta Stacijas parkā likās nepiemērota, jo 1984. g. tur jau tika uzstādīts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem 1944. gadā (“Pūķis”). Kā atzina izpildkomitejas arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa, tas “varētu mazināt abu pieminekļu idejisko nozīmību un ienest disonansi pagaidām skaidrajā parka telpiskajā plānojumā”. Tāpēc tika piedāvāts novietot Lāčplēsi Ozolskvērā, kam piekrita gan jelgavnieki, gan A. Jansons. Taču 1992. g. maijā Jelgavas galvenais arhitekts K. Riekstiņš sagatavoja projektu, kurā Lāčplēsis tomēr tiktu izvietots Stacijas parkā, bet norobežots no Pūķa ar celiņu sistēmu un apstādījumiem. Piemineklim bija jāatgriežas vēsturiskajā vietā.
Pēdējie darbi pie pieminekļa montāžas un apkārtnes labiekārtošanas 1992. g. novembrī. R. Ozola foto. JVMM 27114
Neskatoties uz grūtībām, 1992. g. septembrī darbi tuvojās noslēgumam. Gatava figūra tika pārvesta no Tallinas, postamenta apšuvumu un kāpņu pakāpienus montēja Sanktpēterburgas meistari, bet bronzas burti izgatavoti Rēzeknē. Kopējā izmaksu tāme sasniedza 6 miljonus Latvijas rubļu (30 tūkst. latu).
Pieminekļa atklāšana 1992. g. 21. novembrī. Pakājē stāv Lāčplēša kara ordeņa kavalieris J. Spunde (1897–1993). R. Ozola foto. JVMM 27129
Atjaunoto pieminekli atklāja 1992. g. 21. novembrī, Jelgavas atbrīvošanas 73. gadadienā, piedaloties LR Kultūras ministram Raimondam Paulam, Jelgavas Goda pilsonei Elzai Radziņai, Neatkarības kara un 1991. g. barikāžu dalībniekam LKOK Jūlijam Spundem, Zemessardzes 52. bataljona karavīriem un citiem viesiem. Monumentu iesvētīja Jelgavas Evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvests Jānis Priednieks.
